Šī izstāde ir veltīta mākslai, kas spēj pārvarēt valodu un kultūru barjeras, un kas var kalpot kā starpnieks starp dažādām sabiedrības grupām. Elizaveta Povysheva ir Krievijas politiskais bēglis. 2022.gada, kad viņa pārvācās uz Latviju, sākās mākslinieces "politisko" gleznu periods, lai gan pati viņa neuzskata tās par politiskām. Elizaveta stāsta par sevi un apkārtējiem, viņas gleznas ir unikālas un spēj pārsteigt katru skatītāju.

 

Elizaveta stāsta: “Ierodoties Latvijā, pirmo reizi izlēmu doties uz bāru 2022. gada aprīlī ar domām, ka "Krievvalodīgie šeit nebija gaidīti agrāk un vēl jo vairāk tagad", pietam izjūtot bailes no komunikācijas. Pie manis piesēda kādi divi vīrieši - amerikānis un vācietis. Kad viņi pajautāja kāpēc es esmu atnākusi uz bāru ar šādu noskaņojumu, es padalījos ar savu stāstu. Viņi mani atbalstīja un ieteica par šo stāstu stāstīt visiem. Un tā sākās mans "politisko" gleznu periods, lai gan es pati tās neuzskatu par politiskām. Es stāstu par sevi un  izvairos no strīdīgiem tematiem savā mākslā”.

 

Mana pirmā sadursme ar politisko situāciju notika, kad Navaļnijs tika saindēts. Tajā brīdī es sāku ļoti uztraukties un sekot līdzi ziņām, un visi man tuvie cilvēki ieteica neiesaistīties tādās aktivitātēs kā piemēram piedalīšanās mītiņos. Laikā, kad notika ar viņa atgriešanos saistīti nemieri un mītiņi mani nelikumīgi aizturēja. "Ir acīmredzami, ka es nekur nepiedalījos, vienkārši staigāju ar savu draudzeni. Visiem tas ir jāsaprot, tas ir tik acīmredzami, " domāju es savā prātā tobrīd, kad tiesnesis pasludināja spriedumu - 12 dienas. Termiņa pirmā puse pagāja uz adrenalīna, otrā-depresijā. Bet galvenais, ko es toreiz sapratu, ir tas, ka cilvēku - līdzīgu man ir ļoti daudz.

​

Tiklīdz sākās karš, es gandrīz uzreiz pārcēlos uz Latviju un jau pavisam drīz ieguvu bēgļa statusu. Šī izstāde apraksta manu ceļu no šiem notikumiem līdz pat šodienai.

 

Esmu pateicīga Eiropas Savienībai un Latvijai par to sniegto aizsardzību, kuru nevarēju atrast savā dzimtenē.