Kate Estere Zukule un Elīza Viktorija Mauriņa ir jaunās fotogrāfes, kuras apgūst fotogrāfa profesiju Rīgas Stila un modes tehnikumā. Viņu kopīgais fotoprojekts “Zemes ķermenis” veidots kā vizuāls pētījums par cilvēka un dabas savstarpējo tuvību, meklējot atbildi uz jautājumu – kāpēc mēs, būdami tik cieši saistīti ar dabu, vienlaikus mēdzam no tās attālināties un aizmirst rūpēties gan par apkārtējo vidi, gan par sevi.

 

Fotogrāfijās cilvēka ķermeņa fragmenti sastopas ar dabas elementiem. Inscenētā cilvēka klātbūtne un dokumentētā dabas realitāte veido vienotu vizuālu telpu, kurā dabas struktūras kļūst līdzīgas ķermeniskām formām. Šajā dialogā izzūd hierarhija starp cilvēku un vidi, neviens nav augstāks vai zemāks, abi pastāv kā līdzvērtīgas, savstarpēji saistītas formas.

 

Izstādes ideja balstās vēlēšanās mainīt ierasto salīdzināšanas principu. Ikdienā salīdzinājums bieži kļūst par instrumentu, ar kuru cilvēks sevi noniecina vai paaugstina pār citiem, taču šeit tas pārtop par vienlīdzības meklējumu. Salīdzinot cilvēka ķermeni ar dabas formām, atklājas kopīga izcelsme un ritms, kas aicina skatītāju uzlūkot sevi kā daļu no plašākas, dzīvas sistēmas.

​

Darbu intīmā noskaņa rosina pietuvoties un ieraudzīt paralēles starp rūpēm par savu ķermeni un rūpēm par vidi. Meklējot mieru dabā, cilvēks patiesībā atgriežas pie savas pirmatnējās būtības. Kā rakstījis Imants Ziedonis: “Es ieeju sevī.” Šī ieiešana sevī kļūst arī par ieiešanu dabā un otrādi.

 

Izstāde tapusi kā noslēguma darbs mācību priekšmetā “Fotoprojektu veidošana”, taču tās centrā ir personisks un vienlaikus universāls jautājums par piederību, klātbūtni un atbildību. “Zemes ķermenis” aicina skatītāju apstāties, ieraudzīt līdzību starp savu ķermeni un pasauli sev apkārt un apzināties, ka rūpes par vienu nav iespējamas bez rūpēm par otru.