Brīvība. Kaisle. Drosme.

Tie ir šī gada trīs karogi.

Vai vismaz tiem vajadzētu būt.

Kāpēc?

 

Tā sajūta, kad ieej telpā, ņem visu, ko gribi un sāc taisīt kustības. Tās ir mežonīgas, stulbas, skaistas, jocīgas. Tu nedomā par to, kā tas izskatās, ko citi domās, tas tiešām nav svarīgi. Patiesi. Dziļi. Tu vari būt godīgs ar sevi un bez jebkādām šaubām izliet visu ārā.

BRĪVĪBA

 

Tas ir tevī iekšā un to nevar noturēt. Tas izsprūk ārā un to nevar kontrolēt. Tas ir neapturams. Un, kad tu redzi to sev priekšā, tas ir visbrīnišķīgākais , ko jebkad esi redzējis. Tu nevari paelpot, vienīgais, ko vari darīt - ir skatīties, vērot, pārplūst, izšķīst.

KAISLĪBA

 

Viņi visi runā par to, bet vai viņi to ir mēģinājuši? Tiešām? Bez šaubām un pretstatījumiem? Es tā nedomāju. Jo, pamēģinot, tas nobiedē līdz kaulam. No augšas līdz apakšai. Tas iespiežās tevī. Vienīgais, ko var gribēt tājā brīdī - ir bēgt. Skriet tik tālu, cik var, kaut kur dziļi dziļi iekšā, kur neviens neatradīs, kur neviens arī nemeklēs. Nekad. Bet. Tu soļo.

DROSME

 

"Paļaujoties un vadoties pēc šiem trim karogiem, es šo pilnīgi jauno kolekciju izveidoju kā transformācijas manifestu. Carte blanche. Svaigs skats uz vecām lietām, cita pasaule, sākums. Katrā gleznā es esmu ielikusi daļu no sevis. Katram darbam ir savs zīmīgs, dziļš stāsts. Katrs darbs manifestē soli,- mazu vai lielu, virzienā uz milzīgām pārmaiņām. Ja tu pienaksi pietiekami tuvu, mana māksla pačukstēs tev savu stāstu. Klausies.

Īsta miesa. Tik svaiga, cik vien tā var būt. Tev."

​