Zoja Golubeva apbrīno dabas skaistumu un cenšas to iemūžināt visikdienišķākajās lietās, savās gleznās atveidojot emocijas, kuras saistītas ar ainavām un kluso dabu, kuras ir viņas dvēseles atspulgs. Viņu nebeidzami fascinē cilvēku sejas, kustības un raksturi, un ar patiesu aizrautību glezno portretus un figurālās kompozīcijas. Zoja vienmēr alkst atklāt jaunus mākslinieciskos izpausmes veidus, eksperimentējot ar dažādiem materiāliem, piemēram, plastiku, koku, papīru, metālu un dabas elementiem. Viņas darbi dzimst kā refleksija uz apkārtējo pasaules notikumiem, atspoguļojot viņas iekšējo pasauli un personīgās sajūtas. Dažreiz Zoja jūtas vientuļa, un apkārtējās vides trokšņi padara šo sajūtu vēl asāku un dziļāku. Māksla ir viņai dialogs - gan ar pasauli, gan ar sevi pašu. Tā vilina viņu radīt, izpausties un baudīt radošo procesu. Šajā tagadnē un nākotnē ir būtiski turpināt šo dialogu, lai aizkustinātu visdziļākās jūtas, gan izteiksmes formā, gan aktuālās tēmās, saglabājot pilnīgu emocionālo dzīvi.
