Glezna “Atdzimstot no pelniem” bija centrālais mākslas objekts mākslinieces Karinē Paronjancas (Karine Paronyanc) jaunākajā projektā, multisensorā izstādē/pastaigā “Atdzimt no pelniem”, kas norisinājās Latvijas Universitātes Botāniskā dārza teritorijā. Glezna bija daļa no dzīvo augu instalācijas “ūdens” namiņā – vecajā sūkņu mājā. Ūdens ir zemes dzīvības pirmavots. Izstādes laikā glezna transformējās un uzplauka pavasarim kopā ar instalācijas augiem, seklām, dīgstiem un zariem.
Māksliniece bieži strādā vietās ar īpašu vēsturi, kas eksistē dažādu laikmetu un stihiju sadurā. Par ikoniskām vietām autorei kļuva pamestā lidosta, izpostītā siltumnīca, kādas slavenas radiostacijas jumts. Gleznotājas pašreizējā darbnīca iekārtota vienā no Rīgas Botāniskā dārza vēsturiskajām muižas ēkām - blakus tai atrodas eksotisko augu paviljoni, zinātniskās laboratorijas, vecas muižas ēkas un vecais lektorijs.
Spainis ar pelniem arī ir īpašs. Projekta ietvaros notika mākslas hepenings, māksliniece sadedzināja rituālā traukā savus agrīnos darbus, audeklus, kas, viņasprāt, nav sevišķi izdevušies, darbus, aiz kuriem velkas nevajadzīgu atmiņu un radošās vilšanās mudžeklis. Pelnus gleznotāja liks lietā, gruntējot citus audeklus jaunām gleznām.
Savas gleznas Karinē glezno uz audekliem, kurus gruntē ar ugunskuru pelniem. Tā ir sena grunts recepte, kas labi zināma vecmeistariem – gluži kā metafora, kas atsauc atmiņā Fēniksa atdzimšanu no pelniem, mūžīgās atjaunotnes un nemirstības simbols, jaunas jēgas meklējumi zudušu nozīmju un tēlu pelnos.
“Esmu pārliecināta, ka tas ir jauns sākums un ceru uz atdzimšanu no pelniem...”, saka Karinē.
Autori iedvesmo dzīvās dabas spontānā plastiskuma un civilizācijas prāta linearitātes saskarsmes izpēte. Mākslinieces devīze “Māksla ar Bio zīmi” norāda uz produkta augsto kvalitāti un tā radītāja saudzīgo attieksmi pret cilvēku, dabu un tās ritmiem.
Karine Paronyanc "Atzimstot no pelniem..."
2024