Glezna ir melnā krāsā, kur centrā atrodas meža strazda portrets. Putns ir attēlots tā, ka viņa ķermenis saplūst ar melno fonu, radot sajūtu par saplūšanu ar apkārtējo vidi. Šāda kompozīcija liek šķist, ka putns ir daļa no tumšās telpas, it kā tas eksistētu kaut kur ārpus laika un vietas. Gleznas apakšējā mala ir izrotāta ar zelta lapām, kuras nav skaidri definētas, tāpēc tās var interpretēt gan kā zālāju, gan kā zaru, uz kura putns sēž. Šis neskaidrības elements piešķir gleznai noslēpumainību un atver iespēju dažādām interpretācijām.
Darba simbolika ir dziļa un daudzslāņaina. Strazds, kas saplūst ar fonu, simbolizē cilvēka saikni ar savu iekšējo pasauli vai dzīves noslēpumiem. Melnā krāsa atspoguļo noslēpumainību, tumsu vai arī bezgalību, kas ietver visus iespējamos scenārijus un nākotnes ceļus. Zelta lapas, neskaidri atpazīstamas, liek domāt par iespēju vai cerību – kaut ko vērtīgu un svarīgu, kas tomēr ir paslēpts un tikai daļēji redzams.