Šis darbs sākās kā eksperiments ar formām, materiāliem un tehnikām, bez konkrētas idejas vai koncepta. Tas bija kā smilšu kaste, kurā vienīgais ierobežojums bija audekla malas, ļaujot brīvi eksperimentēt ar dažādiem materiāliem – tintēm, akriliem, tekstūrām.

Vienīgais ierobežojums bija krāsa. Kādā brīdī es nolēmu, ka glezna būs tikai pelēkos toņos – nekas vairāk. Uzsvars tika likts uz kontrastu un tekstūru. Augšējā baltā daļa tika rūpīgi pasargāta, strādājot pie gleznas. Tuvojoties darba noslēgumam, es sapratu, ka tas, kas sākotnēji bija brīvs eksperiments, kļuva par stingru robežu un iekšēja konflikta simbolu – konfliktu starp radošo brīvību un pašam uzliktajiem noteikumiem.

Šīs konflikts atrisinājās kā spilgti rozā plankums perfektajā baltajā laukumā, pārkāpjot robežas, nosakot savus noteikumus un iemiesojot nebēdnību un dumpīgumu.