“Saimnieciska tipa vīrietis” ir stikla pašportrets, kas atklāj autora seju kā strukturētu, bet vienlaikus trauslu atspulgu. Caurspīdīgais materiāls simbolizē cilvēka iekšējo caurredzamību un nespēju pilnībā noslēpties no sava patiesā “es”. Sejas reljefs atgādina gan spēka, gan ievainojamības nospiedumu – kā darba, pienākumu un ikdienas rūpju atstātu zīmogu. Darbs rosina pārdomas par vīrišķības tēlu un tā saistību ar praktiskumu, pienākumu un dzīves ritējuma noteiktību. “Saimnieciska tipa vīrietis” ir gan pašrefleksija, gan ironisks komentārs par sabiedrības gaidām attiecībā uz vīrieti kā stabilitātes un darba balstu.