Jūlija Babočkina ir māksliniece,  kura veido konceptuālus darbus, balstoties personīgā un kolektīvā pieredzē par mūsdienu pasauli. Viņas pētījumu centrā ir mikrorīcības ietekme uz cilvēka realitātes transformāciju. Šis princips atspoguļojas pašā radošās darbības būtībā: vizuālie tēli kļūst par komunikācijas formu, kas pastāv neatkarīgi no tulkojuma un ir nolasāma intuitīvi.

​Caur secīgiem iekšējās un ārējās transformācijas posmiem māksliniece ir izstrādājusi savu metodoloģiju: rast dziļumu personīgās krīzēs un paust to nevis vārdos, bet simbolos, faktūrās un mākslinieciskā tēla dramaturģijā. Mākslinieces darbu tematika balstās uz komplicētu pretstatu dialogu, kurā dabas pirmatnējība sastopas ar tehnoloģiju laikmetu un individuālā pieredze savijas ar kolektīvo atmiņu. Pētot robežas starp sabrukumu un radīšanu, Jūlija pretstata straujo ārējo progresu personības iekšējai evolūcijai.

​Jūlijas darbi kļūst par mūsdienu sabiedrības iekšējo emociju atspulgu laikmetā, kad tehnoloģijas attīstās straujāk nekā cilvēka spēja apzināties to ietekmi. Viņas mērķis ir pievērst uzmanību cilvēka emocionālajai pasaulei, jo tieši tā nosaka nākotnes attīstības vektoru.